Kaklaa kaut kas pietuucis. Veel ar meeli bikstu, jo patiik taa jociigaa sajuuta.
Degunis tek un shnnukst.
Sirsninnaa (vai kur tas ir) – priecinnsh, nejeedziigais bd saak izskatiities jeedziigs un pat aizrauj. Dazzas nodallas vareetu izdoties lasaamas!
klepus gaida savu kaartu, zinu pieteiksies, kad buushu zem segas – kautriigais;]
par manu jau kureejo pilngadiibu
No bakalaura darba ir beegts kaa no spitaaliigaa. Shodien apseedos pie taa slimaa un izskataas vinnsh galiigi shvaki.
“To mirkli, kuru esat ieraudzījuši, nofotografēt vairs nevar. Tas ir aizgājis. Lai nofotografētu to, gatavam nospiest pogu bija jābūt pirms tā. Var, protams, censties, bet tā jau būs cita situācija un cits mirklis.” /A. Liepiņš/
Uzgaju seetas kraashnnaako kruumu
Manam draudziņam šodien uzvārda vārda VARDA diena!
pameklejos un atradu
video
Tur jāspiež uz bultiņas sānos un tad jāklikšķina uz ekrāna.
video nav nekāds izcilais… bet man tīk kā viņš runā.
un tur kur viņš runā par diletantu laikiem un to, kā seminārā kādu noturējis par Čaku, mazliet sasmējos. Jo tak toreiz, satiekot viņu O. Vācieša muzeja pagalmā, vēlvakarā, ar nebija skaidrības un pārliecības, ka tas bija Ziedonis. Bet mēs runājām. Kā reiz arī pēc semināra, kad visi jau bij prom.
Un tā bija Lieldiena, tieshām LIELA.
Ne jau grandioza, bet tāda, kas paliek.
Šorīt tiku pie Kaspara Bārbala grāmatiņas „Dūdu spēles pašmācība”.
Dūdu uzbūve, skaņošana un spēles pamati. Ir ar visiem elpošanas un labās/kreisās rokas vingrinājumiem.
Tagad tik pie dūdām jātiek un jāsāk dziļāk elpot:)
Zinu, ka esmu neuzņēmīga un neko tā arī līdz galam nēesmu iemācījusies. Bet gribās!
ĻOTI ĻOTI
Šo te Imantiņš ir iecitējis savā grāmatā “No patikšanas uz patikšanu”… bet man tik ļoti tiik, ka pārcitēšu:
“Ulmaņa vēlējumi jaunajiem ir gudri un skaisti. Nu klausies: IEKĀRTO SAVU DARBU UN DZĪVI TĀ, LAI TU VARĒTU KĀDU LAICIŅU PAVADĪT AR KĀDU CILVĒKU, KURŠ GUDRĀKS PAR TEVI UN ZIN VAIRĀK NEKĀ TU PATS (1921)”
Un vēl sasmējos par šo te:
“Eko raksturojums kādai kantora jaunkundzei. Tas ir cienīgs lai to nospertu un ierakstītu savā kalendārītī “SIEVIEŠU vārdi”.
“Gudruna… Viņa grib pateikt visu vienā rāvienā un cenšas ietaupīt laiku uz patskaņu rēķina. Taču viņai piemīt izlīdzinoša taisnīguma izjūta: rakstot ar rakstāmmašīnu, viņa izlaiž līdzskaņus.”
Pēdējie komentāri